vienmēr pie vainas ir kaut kāds sviests. Rakstīju par filmām, atsaucos uz Molnu (Alēns-Furnjē
Lielais Molns) atcerējos Molnu, pārlasīju Molnu, sapratu, ka šie ieraksti patiesībā ir
degradējoši. Jo kas ir divarpus? To es nespēju definēt. Bet rakstot kaut ko, es saprotu, ka
nesu divarpus kādā konkrētā virzienā. Jau tagad, kad Divarpus man pārmet par to, ka porno man
ir kā iešana uz veikalu, es saprotu, ka mēs nekad nespēsim to, ko, piemēram, krievu "Voina".
Jā, varbūt tā ir tikai man, bet ieraksts, kurš izceļ indivīdu man škiet nevajadzīgs. Jebkura
izteiktā doma ir neapstrādāta, nepiepildīta ar divarpus ideoloģiju un tātad galīgi
nevajadzīga. Tomēr kaut kas no Orvela aizķēries prātā laikam. Tā nu es padevos un vairs
nezinu, kāda jēga rakstīt, es varētu stāstīt par sevi, ģimeni, cūkgaļas cepešiem (20min uz
katriem 300gr, iepriekš uz pannas sviestā apcepinot, lai būtu sulīgs), alfa male, Donnie
Darko un Ethernal Sunshine saistījumu manā prātā, par budismu, kurš apgalvo, ka mainīsies,
bet patiesībā to nedara, par nebeidzamo riņķveida sajūtu kustību izplatījumā, par džezu,
blūzu, trip-hopu, scratchu un tā vēsturi, par plastilīnu, Kanapini, frizūrām, sauli, ķīmiju,
džinsa audumu, Teslu, mīklas masu "Tesla", par doktordesu, spāņu salami desu, prosciutto
cotto, beta female, prosciutto crudo, un to, kā man nepatīk, ka "Vairāk saules" nosauc picu
par prosciutto et fungi, tikai tāpēc lai man iesviestu sejā kaut kādu liellopa ruletes
izstrādājumu, vēl varētu pieminēt tepiķus, mežus pilsētā un kokus bruģī, pārdomas par šalli
kā seksuāli pavedinošu lietu, durvis, vecos koka logu rāmjus, vecas mājas, detektīvus, mazus
nēģerēnus, lielus nēģerus, Darelu, dzīvniekus, suņu nelietderīgumu, kaķu izcelsmi, kāmjus, un
to, kā pazaudēt kāmjus, bet es nepieminētu pašu gaveno - divarpus. Šī bija drausmīga nedēļa,
jo manī notika iedomātā vērtību pārvērtēšana. Ja ir interese par dzīvi un to, kāpēc man patīk
vēstules tad, lūdzu, privāti tikai vēstules uz:
Dammes iela 5-2, Imanta, Rīga, LV1069
Es parakstos, pie viena izdomājot sev literālo pseidonīmu:
Vārīti brokoļi kūp manā sķīvī,
Saldkaisla saldkārība dzen manu dzīvi,
Tikai ierobežots jūtos es brīvi,
Un sēžamvieta no runāšanas jau stīva.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru