Pavasaris.

Es nezinu vai tāpēc, ka nespēju sajust precīzo pavasara dvaku savā sejā, ja neskaita tās divas pilnīgi mānīgās dienas pirms nedēļas, vai arī tāpēc, ka vienkārši nespēju sajust kaut kādu neizprotamu, sava veida brīvību, bet ir pienācis laiks... es beidzot kaut ko rakstu.
 Un man tiešām negribētos teikt, ka tas ir tāpēc,  ka mēs, divarpus, esam izdomājuši tagad rakstīt kaut ko +- katru nedēļu, lai gan tas, cik negribīgi atzīt,  visdrīzāk ir galvenais iemesls.
Katrā ziņā šobrīd ārā ir flippin saulains laiks un man, drukājot uz vienīgās klaviatūras, sāk svilt kreisā kāja.
Tā ir brīvība, ko es izbaudu un ko vispār divarpus izbaudam. Sajūta, ka mēs varam būt labāki nekā ir noteikts. Vismaz citādāki noteikti. Kaut vai Bānūzis. Vai ideju garum garais lidojums, kas parasti ne pie kā nenoved, jo ir par garu...
Ar šo visu es vēlējos paziņot, ka mēs esam pamodušies no aptuvenā ziemas miega, kas šoreiz iekļāva Minhauzena precību modifikāciju. Njā, šobrīd es vispār jūtos tā it kā rakstītu bezlaika un bezvārda telpā. Pilnīgā tukšumā. Ha... Un uz mana galda ir vēlviens liecinieks miega beigām - izdīdzis sīpols.
     Divarpus tagad sāk iziet no "vajag kaut ko darīt, bet vēl precīzi nezinām ko, tāpēc uzlabosim mūsu adminisrtatīvo funkcionēšanu" fāzes. Man sākotnēji likās, ka šī - jauna ziņa - cilne stāvēs mana datora fonā visu dienu, bet tā piepildās pārsteidzošā ātrumā un laikam jau es pēc šīs sajūtas, kaut ko uzraksīt, esmu noilgojies. Iespējams, šodien uzrakstīšu vēl kaut ko. Un nevienam neteikšu - līdz kāds ieraudzīs, jel.
    Ar administrēšanos ir noteikti visādi faktiski maznoderīgi cilvēku sadalījumi un radītas dažas idejas.   Galvenā - savedam blogu kārtībā, ne? Un tā nu es te rakstu. Man ir aizdomas, ka šī ir pirmā radošā reize, rakstot blogā, kad man blakus nav neviena radošuma baudas parazitējoša radījuma, uz kuru es varētu paļauties, ka izlabos manis rakstīto...
.   Varu pat pačukstēt , ka nākamnedēļ rakstības stils būs visdrīzāk ar mazliet bezsakarīgāku un neierāmjotu piesitienu.
    Pēc bloga savešanas kārtībā būs kādas pāris domu apmaiņas un tā nu mēs atsāksim.

+ es jums gribu ielikt kādu bildi, vienīgi man nav ne jausmas kādu bildi es gribu ielikt.

Šī sanāca ļoti random skaista bilde, kur mēs esam vienā no pēdējām reizēm pēc visiem Minhauzens un co. pasākumiem.


Man ļoti patīk novirzīties no temata, bet laikam šai reizei pietiks. nerakstīšu nedz par pelmeņiem, nedz apelsīniem, nedz Dagniju.



Lai veicas. Un viss notiek.  Jūtiet pavasari caur sevi visu - izsmaržojiet, izjūtiet un izbaudiet.