Zašigajem jeb turpinam.

Tātad. Svētdien. 12tos. Vērmanītī. Putra, kartupeļi, citas ēdamas lietas, kuras mēs iemainam pret visādiem interesantiem stāstiem. Īsāk, pikniks.
Buča. Tiekamies.

Salasījāmies.

Bet tiešām, pietam salasījāmies pat vairāk nekā divarpus. Un salasījāmies arī vairāk par 10 lappusēm katrs. Un salasījām arī pa visiem 3 latus. Literatūra mūžam dzīva.

Sākums bija interesants, nedaudz šaubas par visa izdošanos, nedaudz bažas lasīt visu cilvēku priekšā, bet kā jau vienmēr atrodas kāds cilvēks, kas ļauj mūsu idejām "uzrāpties kokā", un rosina visu darbību.
Apbruņojušies ar visādiem sēžamajiem (sākot ar mīksta pildīta spilvenu, puķupodu, parastajiem soliņiem un beidzot ar mīkstu pildītu spilvenu) un visādiem izglītojošiem lasāmajiem - sākot ar AuTĀ (Adīšanas un Tamborēšanas ābece), IPV (Ilustrētā Pasaules Vēsture), REM (Rokasgrāmata elementārajā matemātikā.), Š1982 (Šahs 1982. gads), SpR (Stāsti par Fiziķiem), LF (Ladontēna fabulas), LD (Latvju Dainas) un beidzot ar AuTĀ.

Vecais labais mērķis - atrast jaunus ļaužus - izdevās. + Arī parādīt savu ideju izdevās. 

Teorētiskā ideja bija - parādīt cilvēkiem visas pozitīvās, aizmirstās lietas, kas var noderēt arī datoru laikmetā - grāmatas un sociālu kontaktu vienam ar otru.
Bija labi.

Vairākiem patika un vairāki teica, ka vajag taisīt lasīšanu parkā vēl. Mēs (radošais kolektīvs) ar prieku šo ideju uzklausijām un pateicām, ka diez vai. Lasīt parkā izglītojošu literatūru vairāk par vienu reizi - tas ir mainstrīm [mainstri:m].  Protams, šī reize bija ļoti laba. Nav tādas ballītes kā lasīšanas ballītes. No mūsu puses, pateicamies par visu līdzdalību. Un par nākamo heppeningu paziņosim vēlāk.
Ejam uz Bānūzi. Es arī. Es, jo mums ir tikai 1 klaviatūra. Čau. Bučas.


P.s. Te ir saite uz visām bildēm, ja kas. http://failiem.lv/u/rchbfnh
P.s.s. Bumbas un pacelta kleitiņa. Lai 50 gados ir ko atcerēties.

Pētera raksts.

Šis  būs raksts par lasīšanu, ko rakstīs Pēteris. Bet darbība norisināsies Vērmanītī - Svētdien 14tos.

Izglītojošo lasītāju projekts.

Tātad...
Ko jūs secinātu no vārdiem parks un izglītojoša literatūra.

Jā, savācamies bariņš ļaužu (speciāli izmeklētu, augstāko standartu)  uz parku. Aprīkojamies ar papildmateriāliem (kā krēsli) un lasām +- 15 metru attālumā viens no otra katrs pa izglītojošas literatūras grāmatai. Pašlaik pieteikta ir jau "Adīšanas un tamborēšanas ābece" un šaha literatūra. Galā stāv vēl grāmatas un arī hūte (lai piešķirtu tādu praktiskuma sajūtu ), kurā vāksies ielu mākslinieku (a.k.a. mūsu) atbalstītāju graši.
Kāds precīzi ir mērķis? Dažādi. Katrs izdomā savu. Bet ir.
Un laiks arī vēl precizēsies.  Bet jā.
Garantēta tēja no termosa un vēl bariņš lasītāju.
Tiekamies. BUČAS.

Divarpus un vēl daži.

Mēs tur bijām. Mēs to darījām. Vērmanītis mūs uzņēma, apvalstīja un izspļāva atpakaļ pasaulē. Cepures adīšana nav tik viegla, kā varētu likties. Ar šo citātu kā metaforu varam sākt pirmās sanākšanas atskatu. Viss sākās ar trim cilvēkiem un avīžu maisu. Pēc tam, solot izklaides un pat nesolot bezmaksas alu, mēs ieguvām sekotājus pie pirmā luksofora. Kad bijām tikuši līdz Vērmanītim, mūsu jau bija gana daudz, un viss varēja sākties. Bijām mēs diezgan dažādi cilvēki - sākot no vargāna spēlētājiem un debatētājiem un beidzot ar vargāna spēlētājiem, taču laba griba un pozitīvas emocijas visus apvieno.

Pēc kāda laika - kad mūsu jau bija sanācis pietiekami apjomīgs skaits - mēs, bruņojušies ar ne pārāk lielu galda spēļu munīciju (Arī dažādām - sākot ar jengu, alias un beidzot ar jengu.), ieņēmām arī gigantisko Vērmanes estrādes mutesveida skatuvi.

Tā nu mēs tur sēdējām un baudījām auru. Kādu laiciņu. Un tad aizgājām.
Nu... priekš pirmā pasākuma bija normāli.. + mēs (arī es, kas tagad raksta, jo mums ir tikai viena klaviatūra) tagad pazīstam vēl dažus cilvēkus, ko pārāk nepazinām.
Tā tik turpināt. Kāpēc gan nē? Un, ja gribi būt alternatīvs, tad sāc jau laicīgi klausīties Jinja Safari.
Bučas.