Salasījāmies.

Bet tiešām, pietam salasījāmies pat vairāk nekā divarpus. Un salasījāmies arī vairāk par 10 lappusēm katrs. Un salasījām arī pa visiem 3 latus. Literatūra mūžam dzīva.

Sākums bija interesants, nedaudz šaubas par visa izdošanos, nedaudz bažas lasīt visu cilvēku priekšā, bet kā jau vienmēr atrodas kāds cilvēks, kas ļauj mūsu idejām "uzrāpties kokā", un rosina visu darbību.
Apbruņojušies ar visādiem sēžamajiem (sākot ar mīksta pildīta spilvenu, puķupodu, parastajiem soliņiem un beidzot ar mīkstu pildītu spilvenu) un visādiem izglītojošiem lasāmajiem - sākot ar AuTĀ (Adīšanas un Tamborēšanas ābece), IPV (Ilustrētā Pasaules Vēsture), REM (Rokasgrāmata elementārajā matemātikā.), Š1982 (Šahs 1982. gads), SpR (Stāsti par Fiziķiem), LF (Ladontēna fabulas), LD (Latvju Dainas) un beidzot ar AuTĀ.

Vecais labais mērķis - atrast jaunus ļaužus - izdevās. + Arī parādīt savu ideju izdevās. 

Teorētiskā ideja bija - parādīt cilvēkiem visas pozitīvās, aizmirstās lietas, kas var noderēt arī datoru laikmetā - grāmatas un sociālu kontaktu vienam ar otru.
Bija labi.

Vairākiem patika un vairāki teica, ka vajag taisīt lasīšanu parkā vēl. Mēs (radošais kolektīvs) ar prieku šo ideju uzklausijām un pateicām, ka diez vai. Lasīt parkā izglītojošu literatūru vairāk par vienu reizi - tas ir mainstrīm [mainstri:m].  Protams, šī reize bija ļoti laba. Nav tādas ballītes kā lasīšanas ballītes. No mūsu puses, pateicamies par visu līdzdalību. Un par nākamo heppeningu paziņosim vēlāk.
Ejam uz Bānūzi. Es arī. Es, jo mums ir tikai 1 klaviatūra. Čau. Bučas.


P.s. Te ir saite uz visām bildēm, ja kas. http://failiem.lv/u/rchbfnh
P.s.s. Bumbas un pacelta kleitiņa. Lai 50 gados ir ko atcerēties.