ceturtdiena, 2011. gada 8. septembris

Drīz beigsim.

Pelmeņi. Daudz pelmeņu. Vārīti pelmeņi. Cepti pelmeņi. Saldēti pelmeņi. Pelmeņi ar gaļu. Pelmeņi bez tās. Pelmeņi, kuri apgalvo, ka ir ar gaļu...

Tā ir. Ar kaut ko jāsāk, tāpēc sākam ar šo ierakstu.

Vispār mēs esam divarpus. Tikpat, cik kilometru no šejienes līdz Latvijas labākajai skolai. Ar šo es, protams, mēģinu norādīt uz ironiju - Maskačka ir sasodīti inteliģenta vieta. Un draudzīga (drīzumā būs vēl viens Maskačkas labo īpašību (īpatnību? nē!) uzskaitījums). Par "mēs" un "es" runājot - mēs esam mēs, bet rakstu es, jo mēs nevaram rakstīt vienlaicīgi. Starp citu, mums ir tikai viena klaviatūra.

Par ko mēs runājām, es neesmu pārliecināts. Bet nolēmām sākt šo blogu kā atskaiti par projektu. Projekts sākās pirms bloga. Projekta doma ir šāda: izmēģini daudz ko ar atvērtu prātu un sirdi. Atrodi, kas tev patīk, pie tā pieturies. Jo dzīvē tomēr viss nāk pats no sevis, bet pārāk lēni. Piemānīsim drūmo laiku. Mainīsim pasauli. Ar laiku nāks idejas un domas, un varbūt nāks idejas no domām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru